Saulainais un siltais laiks labvēlīgi ietekmējis Zoodārza iemītniekus. To skaits ar katru dienu kuplinās. Kamēr lemuri, huzārpērtiķi, ziemeļbrieži un nu arī gvanakas jau mierīgi atrāda savas atvases ikvienam apmeklētāju pulciņam, putnu aplokos sācies patīkams satraukums. Šobrīd mierīgais olu perēšanas laiks ir pagājis un putnēni šķiļas viens pēc otra.

Dzērvju papus sirdīgi sargā savus bērnus

 

Pirmais mūs iepriecināja Japānas dzērvju pāris, kuriem mazuļi izšķīlās 2. un 3. jūnijā. Tikai nedēļu vecie dzērvēni jau cītīgi steberē līdz mammai cauri garajai aploka zālei un apgūst pirmās iemaņas barības meklēšanā. Tēva pienākumos ietilpst savas ģimenes un aploka sargāšana, tādēļ viņš gatavs ieknābt katra pārāk ziņkārīga apmeklētāja pirkstā.  

Rīgas zoodārzā Japānas dzērves sekmīgi vairojas jau 10 gadus. Pie mums izšķīlušies cāļi aizceļo uz citiem pasaules zoodārziem. Japānas dzērve ir viena no retākajām dzērvēm. Šīs sugas vairošanai nebrīvē ir ievērojama nozīme sugas saglabāšanā, jo savvaļā to skaits tiek vērtēts tikai dažos tūkstošos.

 

Lielajām pūkpīlēm un mandarīnpīlēm mazuļi

 

Šobrīd viens no apmeklētāju iemīļotām vietām ir blakus pūcēm atrodamais pīļu aploks. Līdz šim visa ievērība tika riesta tērpos izgreznotajiem tēviņiem, kamēr pīļu mammas perēja olas speciāli izveidotajos niedru „vigvamos” vai improvizētos koku „dobumos”- ligzdu kastēs. Šobrīd tēviņi daļu greznības zaudē, jo pienācis laiks spalvu maiņai. Savukārt uzmanības centrā nu vietu ieņēmušas pīļu mammas ar mazajiem un amizantajiem pīlēniem. Kā jau ligzdbēgļiem pienākas, gan pūkpīļu gandrīz pilnīgi melnie pīlēni, gan mandarīnpīļu dzeltenbrūnie mazuļi uzreiz pēc izšķilšanās ir gatavi sekot savām mammām. Tie droši lumpačo pa aploku, naski peld baseinā un pēc pīļu mātes sauciena tūlīt saskrien tās drošajā aizsegā. Šajā dzīves periodā pīlēni mācās no savām mammām pīļu dzīves gudrības, apgūst izdzīvošanas un sadzīvošanas māku.